Uzzvani un uzzini svarīgo par savu dzīvnieku jebkurā diennakts laikā 67288539

IMANTAS
KLĪNIKA
TĀLR. 67411880

ĶENGARAGA
KLĪNIKA
TĀLR. 67250955

DIENNAKTS
KLĪNIKA
TĀLR. 67288539

SALASPILS
KLĪNIKA
TĀLR. 67941001

PĻAVNIEKU
KLĪNIKA
TĀLR. 67686960

Noderīgi

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.491:
• Visiem suņiem, kas piedalās izstādēs vai uz laiku tiek izvesti ārpus valsts ir jābūt mikročipētiem un reģistrētiem datu bāzē;
• Suņi, kas ir mikročipēti pirms 2011.gada 1.jūlija, datubāzē ir jāreģistrē līdz 2016.gada 1.jūlijam;
• Visiem suņiem, kas 6 mēnešu vecumu sasniegs līdz 2016.gada 1.jūlijam ir jābūt mikročipētiem un reģistrētiem datu bāzē;

Pirms mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas dzīvniekam ir jābūt apzīmētam ar mikroshēmu (mikročipētam). Dzīvnieka apzīmēšanu veic sertificēts veterinārārsts.

Dokumenti, kas nepieciešami, lai reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku:
• Reģistrācijas veidlapa Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas veidlapa;
• Personu apliecinošs dokuments (pase vai elektroniskā identifikācijas karte);
• Mājas (istabas) dzīvnieka pase.

Mājas (istabas) dzīvniekus reģistrē pie sertificētiem veterinārārstiem, pašvaldībās vai Lauksaimniecības datu centrā Republikas laukumā 2, LV-1010.

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija ir maksas pakalpojums, saskaņā ar cenrādi – 7,11 eiro
Rekvizīti:
Saņēmējs: Lauksaimniecības datu centrs
PVN maks. Nr. 90001840100
Valsts kases Rīgas norēķinu centrs
Norēķinu konts: LV88TREL2160380004000
Ieņēmumu kods: 21499
BIC kods: TRELLV2

Mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem, kuriem suns, kaķis vai sesks ir jau reģistrēts vienotā valsts reģistrā, notikumus piereģistrē ar ziņojuma lapu vai izmantojot Lauksaimniecības datu centra e-pakalpojumus portālā www.Latvija.lv :
• Mani reģistrētie mājas (istabas) dzīvnieki
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka īpašumtiesību maiņas reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka nāves vai eitanāzijas reģistrēšana
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka pazušanas vai atrašanas reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas adreses maiņas reģistrācija
• Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka turētāja maiņas reģistrācija

Informācijas apskate par individuāli apzīmētiem un reģistrētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (liellopiem, aitām, kazām, zirgiem) un mājas (istabas) dzīvniekiem (suņiem, kaķiem, seskiem).
Lauksaimniecības dzīvniekiem ievada individuālo identifikācijas numuru.
Piem., LV020615014895
Mājas (istabas) dzīvniekiem – mikroshēmas (mikročipa) numuru
Piem., 380260070029757
Numuru ievadīšanai var izmantot svītru koda lasītāju.
http://www.ldc.gov.lv/lv/pamatdarbibas/dzivnieku_registrs/

Lauksaimniecības datu centrs, turpmāk Datu centrs, uztur datu bāzi par suņiem, kas apmācīti uzbrukt cilvēkam.
Reģistrēšana ir maksas pakalpojums, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.123 Rīgā 2006.gada 14.februārī (prot. Nr.9 20.§) Lauksaimniecības datu centrs sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Reģistrēšanas maksa 2Ls. Maksājumus veic caur Datu centra kontu. Datu centra rekvizītus skatīt šeit

Par suni, kuru apmāca uzbrukt cilvēkam
• Sunim jābūt apzīmētam ar mikroshēmu (mikročipētam). Dzīvnieka apzīmēšanu veic sertificēts veterinārārsts.

• Pirms apmācības uzsākšanas suņa īpašnieks veic samaksu par suņa reģistrāciju datu bāzē un ar veidlapu 'Reģistrācijas lapa par suni, kuru apmāca uzbrukt cilvēkam' (Ministru kabineta noteikumu Nr.959 1.pielikums) dodas pie personas (komersanta vai valsts iestādes), kura apmācīs suni.
• Aizpilda veidlapu 'Ziņojuma lapa par īpašnieka maiņu sunim, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam' (Ministru kabineta noteikumu Nr.959 2.pielikums), ja ir izmaiņas ziņās par īpašnieku vai suņa turēšanas vietu un nosūta Datu centram.
• Aizpildītu veidlapu 'Ziņojuma lapa par notikumu ar suni, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam' (Ministru kabineta noteikumu Nr.959 3.pielikums), ja suns ir eitanizēts (iemidzināts) vai ir iestājusies dzīvnieka nāve, nosūta Datu centram. Šī lapa ir obligāti jāiesūta piecu darbdienu laikā.
Ievērībai! Suns jau skaitās reģistrēts, neatkarīgi no tā, vai apmācību kurss ir vai nav pabeigts.

Personām (komersants vai valsts iestāde), kuras apmāca suni uzbrukt cilvēkam
Pirms suņa apmācības kursa aizpilda un nosūta Datu centram veidlapu 'Reģistrācijas lapa par suni, kuru apmāca uzbrukt cilvēkam' (Ministru kabineta noteikumu Nr.959 1.pielikums).


Jebkura persona var iesniegt attiecīgā reģiona Pārtikas un veterinārā dienestā (PVD) iesniegumu par suņa uzbrukumu. Mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas PVD iesniedzējs vai jebkura persona, kas ir saistīta ar suņa uzbrukumu, var iesniegt dienestā ar suņa uzbrukumu saistītus pierādījumus.
Iesniegumu izskata PVD izveidota komisija. Komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē iesniegumu un pierādījumus.
Komisija atzīst par bīstamu suni, kurš:
• nodarījis vidēja smaguma vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi;
• uzbrucis citam dzīvniekam (mugurkaulniekam) un ievainojis to vai izraisījis tā nāvi;
• ir agresīvs un rada draudus apkārtējiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem (mugurkaulniekiem).

Komisija var neatzīt suni par bīstamu, ja:
• cietušais cilvēks vai dzīvnieks (mugurkaulnieks) patvaļīgi iekļuvis privātpersonas teritorijā;
• cietušais kaitinājis, mocījis vai citādi nežēlīgi izturējies pret suni vai uzbrucis tam;
• cietušais ar savām darbībām apdraudējis sunim tiešā tuvumā esoša cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu vai cita dzīvnieka (mugurkaulnieka) veselību vai dzīvību;
• darba suns pildījis darba uzdevumu

Suņa īpašnieks
• nedrīkst kavēt komisiju novērot suņa uzvedību
• pēc komisijas pieprasījuma uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu un suņa mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.


Komisija var noteikt šādu turpmāko rīcību ar bīstamo suni:
• suņa apmācību;
• suņa sterilizāciju;
• suņa eitanāziju Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos.
Komisija vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas atzīt suni par bīstamu nodrošina suņa apzīmēšanu, implantējot tam mikroshēmu (suns tiek mikročipēts). Suņa mājas (istabas) dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā tiek izdarīts atbilstošs ieraksts.

Ja bīstamu suni izved ārpus telpas vai norobežotas teritorijas tam ap kaklu ir jāapliek atšķirības lente.

Par pārejiem noteikumiem, kas jāievēro suņa īpašniekam, kuram ir bīstams suns, skatīt Ministru kabineta noteikumus Nr.109.

Atšķirības lente ir no atstarojoša materiāla izgatavota vismaz 20 mm plata sarkana kakla lente. Uz lentas ir norādīts suņa mikročipa numurs un Lauksaimniecības datu centra tālrunis.

Lai saņemtu apliecību par suni pavadoni vai suni asistentu, sunim ir jābūt speciāli apmācītam un reģistrētam. Pēc apmācību kursu beigšanas ir jāiesniedz aizpildīta "Reģistrācijas lapa par suni" (Ministru kabineta noteikumu Nr.959 1.pielikums)

Apliecība tiek sagatavota 5 darba dienu laikā. Uz apliecības ir jābūt izdevējiestādes zīmogam (Datu centra) un iestādes vadītāja parakstam.
Apliecības paraugs:
Saeima 2013.gada 4.aprīlī pieņēma grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kas stājās spēkā 2013.gada 9.maijā.
Likuma 59.panta 14.punkts paredz, ka vakcināciju pret trakumsērgu praktizējošs veterinārārsts izdara saskaņā ar vakcīnas ražotāja veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību un izsniedz Eiropas Savienības mājas(istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.
Ņemot vērā, ka ne visās veterināro zāļu lietošanas instrukcijās minēts revakcinācijas biežums, bet ir tikai atsauce uz normatīvajiem aktiem, tad līdz grozījumu veikšanai normatīvajos aktos, kas paredz vakcinācijas pret trakumsērgu kārtību un attiecīgo izmaiņu veikšanai veterināro zāļu (vakcīnu) lietošanas instrukcijās, revakcinācija ar veterinārajām zālēm, kurām ražotājs veterināro zāļu lietošanas instrukcijā nav noteicis revakcinācijas biežumu, suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem veicama ne retāk kā reizi gadā. Ja iepriekšējā vakcinācija dzīvniekam veikta pirms stājās spēkā minētie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, tad revakcinācija jāveic veterinārārsta noteiktajā termiņā (ieraksts dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā).
Lai nodrošinātu pret trakumsērgu uzņēmīgo dzīvnieku imunitāti, PVD iesaka jaundzimušo dzīvnieku pirmo vakcināciju veikt ne vēlāk kā 3-6 mēnešu vecumā.
Ņemot vērā iepriekšminēto aicinām veterinārārstus un dzīvnieku īpašniekus precīzi ievērot dzīvnieku trakumsērgas vakcinācijas un revakcinācijas kārtību, lai izvairītos no varbūtējām nepatīkamām sekām.

Ja suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nebūs vakcinēts pret trakumsērgu vai būs nokavēta vakcinācija pret trakumsērgu un dzīvniekam konstatēs aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar trakumsērgu (piem., dzīvnieks sakož citu dzīvnieku vai cilvēku u.c.), tad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.178 (23.02.2010.) „Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība”, pilnvarots veterinārārsts parasti eitanazēs šo pret trakumsērgu nevakcinēto suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un nosūtīs paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai, bet dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, Pārtikas un veterinārā dienesta un laboratoriskās izmeklēšanas izdevumi, kas saistīti ar šīm un citām darbībām, kas tiek veiktas iespējamā trakumsērgas gadījuma apkarošanai.
• Suņu, kaķu un sesku nekomerciāla pārvietošana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm
• Suņu, kaķu un sesku pārvietošana no trešajām valstīm uz Eiropas Savienību
• Nevakcinēti suņi, kaķi un seski, kuri ir jaunāki par trim mēnešiem, to pārvietošana
• Ne-komerciāla lolojumputnu, kas nav mājputni pārvietošana no trešajām valstīm
• Suņu, kaķu un sesku izvešana no Latvijas uz trešajām valstīm
• Tirdzniecība ar suņiem, kaķiem un seskiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm
Piekļuve ES tiesību aktiem
Ja šajā sadaļā neatrodat Jūs interesējošo informāciju, ieskatieties šeit - atbildes uz jautājumiem par robežkontroli un par veterināro uzraudzību. Cilvēki, kas ceļo ar dzīvniekiem, bieži uzdod jautājumus abās šajās sadaļās. Iespējams, ka tie sakrīt ar Jūs interesējošo jautājumu un PVD speciālists uz to jau ir atbildējis. Ja tomēr atbildi neizdodas gūt arī tur, uzdodiet savu jautājumu un PVD speciālisti Jums atbildēs (visbiežāk vienas līdz maksimums piecu darba dienu laikā).
Gatavojoties dažādu svētku svinībām (ziemassvētki, Jaunais gads u.c.), PVD aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem mājdzīvniekiem:
• Dodoties ciemos vai ziemassvētku dāvanu meklējumos, neatstāj savu mājdzīvnieku ilgstoši ieslēgtu telpās vai automašīnā;
• Gādā par barību un dzeramo ūdeni;
• Neatstāj savu mājdzīvnieku aukstumā;
• Sargi savu mīluli no pēkšņa izbīļa raķešu šaušanas vietu tuvumā;
• Ja dodies vērot svētku uguņošanu kopā ar savu mājdzīvnieku, noteikti turi to pavadā, jo dzīvnieks no trokšņa var izbīties un aizbēgt;
• Par pamestiem dzīvniekiem ziņo Rīgas pilsētas patversmei pa tālruni 67705593, citviet Latvijā - vietējām pašvaldībām.
Līdz ar ganību sezonas sākšanos ganāmpulkus skar divas lietas, ar ko jāprot sadzīvot – karstuma stress un kukaiņu uzbrukumi mājdzīvniekiem.
Karstuma stress
Iestājoties karstajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.
Kā notiek pārkaršana
Visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās ir paaugstināts mitrums. Pārkaršanu veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums.
Lauksaimniecības dzīvnieki karstajā laikā pārkarst, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, tādejādi tie var iegūt saules dūrienu, bet transportēšanas laikā - karstuma dūrienu.
Mazie dzīvnieki - suņi un kaķi visbiežāk pārkarst ieslēgti slikti ventilējamās telpās, kā arī ieslēgti automašīnās pie veikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, līdz ar to liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem un organisms netiek dzesēts.
Karstuma ietekme uz produktivitāti
Pārāk augsta temperatūra nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības dzīvnieku veselību un produktivitāti. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi, samazinās produktivitāte – izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums.
Pārkaršanas pazīmes
Dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Ko darīt, lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas
• Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvniekus automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!
• Dodiet visiem dzīvniekiem - gan lauksaimniecības, gan mīļdzīvniekiem, pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
• Neganiet govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros. Parūpējieties, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
• Nodrošiniet mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, ventilāciju, gaisa apmaiņu, bet ne caurvēju un ja ir iespējams, paredziet dzīvniekiem lielāku platību, lai tie nebūtu saspiesti.
• Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet tiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
• Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.
• Ja Jūsu mīļdzīvnieki - suņi, kaķi u.c. tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
• Ja Jūsu suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, parūpējieties, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.
Ja pamaniet, ka Jūsu dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie veterinārārsta un rīkojieties pēc veterinārārsta norādījumiem!
Ko darīt līdz veterinārārsta atbraukšanai
• Iespēju robežās jāpārtrauc karstuma un saules iedarbība uz pārkarsušo dzīvnieku – tas jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā.
• Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses.
• Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildus stresa faktoriem.
• Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.
Kukaiņi
Ganībās mājdzīvniekus apdraud arī dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas sagādā dzīvniekiem sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus to veselībai un dzīvībai.
Kādi asinssūcēji kukaiņi apdraud mājdzīvniekus
Odu jeb dzēlējodu mātītes ir asinssūcējas, bet tēviņi sūc nektāru. Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kāpuri dzīvo ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā. Tie sastopami arī applūdušos pagrabos. Kāpuri barojas ar planktonu. Latvijā konstatētas 27 odu sugas (pasaulē ~1500 sugas).
Dunduri ir lielākie no asinssūcējiem divspārņiem. Zīdītāju, tajā skaitā cilvēku, asinis sūc tikai mātītes, bet tēviņi pārtiek no nektāra, augu sulām un laputu saldajiem izdalījumiem. Dunduru mātītes dūriens ir visai sāpīgs, jo brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu. Kāpuri attīstās augsnē, dūņās vai trūdošās augu atliekās. Dunduri aktīvi galvenokārt dienas vidū, parasti uzturas mitrās vietās, pie ūdeņiem. Pasaulē dunduru dzimtā zināmas ~3000 sugas, Latvijā konstatētas 27 sugas. Lielākie dunduri ir diždunduri (ģins - Tabanus). No tiem vislielākie ir govju (T. bovinus) un briežu (T. tarandinus) dunduri.
Mušu dzimta sugu skaita ziņā ir lielākā Latvijā. Mušām raksturīga daudzveidīga bioloģija. Vairāku sugu kāpuri attīstās trūdošu organisku vielu atliekās, ekskrementos, savukārt citu sugu kāpuri ir augēdāji. Pieaugušās mušas sastopamas uz ziediem, kokiem un krūmiem, zālē. Tās barojas ar nektāru, augu sulu, pūstošiem atkritumiem un ekskrementiem. Dažas sugas ir plēsīgas, citas – sūc asinis, piemēram, sīvā muša (Stomoxys calcitrans). Uz dzīvniekiem un cilvēka sīvā muša uzturas tikai asins sūkšanas brīdī. Parasti tās var novērot sēžam uz mājdzīvnieku novietņu sienām. Viena no biežāk sastopamajām sugām ir istabas muša (Musca domestica). Šī muša var pārnēsāt daudzu infekcijas slimību ierosinātājus.
Miģeles ir sīki, vārīgi odveidīgie divspārņi ar garām kājām. To kāpuri dzīvo dažādās vietās – ūdenī, mitrā augsnē, augu atliekās, mēslos u. c. Miģeļu mātītes sūc citu kukaiņu asinis (hemolimfu), bet dažas sugas arī siltasiņu dzīvnieku, arī cilvēka asinis, piemēram, Culicoides pulicaris. Savukārt tēviņi sūc ziedu nektāru. Asinssūcējas sugas var pārnest tularēmijas un onkocerkozes ierosinātājus. Latvijā miģeles nav pētītas, domājams, varētu būt ~100 sugu.
Knišļi – pēdējos gados vislielākās nepatikšanas dzīvnieku īpašniekiem ir sagādājuši tieši šie kukaiņi. Tie ir nelieli (2 - 4 mm) odveidīgo apakškārtas divspārņi. Vairāku knišļu sugu mātītes ir asinssūcējas. Knišļi parasti aktīvi ir no rītiem un vakariem. Tie nelido tad, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktīs. Knišļi (Simuliidae) olas dēj lēni tekošā, seklā ūdenī, kur no tām izšķiļas kāpuri. Knišļi masveidā savairojas karstā jeb sutīgā laikā, kad pazeminās ūdens līmenis ūdens baseinos, tas ir pietiekoši silts un šāda veida ūdenskrātuves apkārtnē ir daudz. Knišļi koduma vietā ievada siekalas, kas satur fermentus - dzīvnieka organismam svešas olbaltumvielas, kas var ierosināt alerģiskas reakcijas. Katram dzīvniekam, atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām, uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks un dzīvnieks no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem iet bojā.
Latvijā konstatētas 30 sugas (pasaulē zināmas > 1200 sugas). Pie mums pazīstamākās asinssūcējas sugas ir Simulium verecundum un Schönbaueria pusilla.
Kā pasargāt mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem
• Laižot dzīvniekus ganībās, vajadzētu ievērot asinssūcēju kukaiņu „aktīvo” periodu un pēc iespējas mazāk dzīvniekus laist ganībās tieši šajā laikā. Piemēram, knišļu "aktīvajā" periodā - maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojat knišļu masveida savairošanos, nelaidiet dzīvniekus ārā vispār!
• Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu kodumiem, Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvniekus, pirms izlaišanas ganībās, apstrādāt ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču, pirms repelentu iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta!
• Tā kā asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, tad ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumus. Taču, pirms ziedes iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu.
Ko darīt, ja mājdzīvnieki tomēr ir sakosti
Ja Jums rodas aizdomas, ka Jūsu dzīvnieku ir smagi sakoduši asinssūcēji kukaiņi, piemēram, knišļi, tad nekavējoties vediet to (vēlams transportēt nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties izsauciet un rīkojieties pēc veterinārārsta norādījumiem!
Pārtikas un veterinārais dienests veterinārārstiem iesaka ganību periodā papildināt jau esošās medikamentu rezerves ar preparātiem tūsku, aseptisku iekaisumu novēršanai, alerģijas, šoka, kolapsa novēršanai, kā arī antiendotoksiskai, pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbībai.
Aukstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus būt vērīgiem un atbildīgiem, rūpējoties par saviem dzīvniekiem.
Suņu īpašnieki, īpaši tie, kuru suņi tiek turēti ķēdēs un dzīvo tikai ārā - uz Jūsu dzīvniekiem aukstums un sals iedarbojas visvairāk! Viņi bez pienācīgas aprūpes ir uzskatāmi par atstātiem bezpalīdzīgā stāvoklī un šāda darbība var tikt kvalificēta kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku. Jāatceras, ka pie zemas temperatūras, dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem nepieciešamas papildus kalorijas organisma sasildīšanai un dzīvības procesu uzturēšanai.
Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa vai fenotipa tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Piemēram, īsspalvainie, smalkas miesas būves suņi, nav iekļaujami ārā turamo suņu kategorijā.
Lai dzīvniekus pienācīgi pasargātu no aukstuma iedarbības, suņu būdas ir jānosiltina. Būdas ieeja jāaizsedz ar vēju un aukstumu aizturošu „aizkaru”. Tas palīdzēs saglabāt un noturēt ķermeņa siltumu. Guļvietu ieteicams noklāt ar biezu kārtu salmiem, sienu vai biezu segu.
Aukstā laikā ārā dzīvojošam sunim jādod kalorijām bagātāka barība un jāpalielina barības deva. Ūdens suņa bļodā sasalst ātri, tāpēc pēc iespējas jādod iespēja padzerties siltu ūdeni.
Diemžēl arī viss iepriekšminētais nenodrošina ķermeņa siltuma saglabāšanu, ja temperatūra noslīd zemāk par mīnus 20 grādiem, tāpēc šādos laika apstākļos vismaz naktī dzīvniekiem jādod iespēja pārnakšņot telpās!
Arī lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem jārūpējas par dzīvniekiem, nodrošinot tos galvenokārt pietiekamā daudzumā ar barību un ūdeni.
Lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekus dienests aicina aukstajā laikā atlikt dzīvnieku pārvadājumus vai situācijās, kad to nav iespējams atcelt, nodrošināt pārvadājuma laikā transportlīdzeklī papildus pakaišus, kas transportēšanas laikā pasargātu dzīvniekus no aukstā vēja un sala.
Suņu turēšanas un reģistrācijas kārtību Rīgā nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 57 “Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtību”
Pašvaldības nodeva par suņa turēšanu Rīgā
Saskaņā ar Rīgas domes Saistošajiem noteikumiem
Nr. 57 , katra suņa turētāja (valdītāja) pienākums ir samaksāt ikgadējo suņu turēšanas nodevu EUR 8,54 / Ls 6,- līdz 1. martam. Nodevas samazinājumi un atbrīvojumi:
Nodeva samazināta par 50 %:
maza izmēra dekoratīvo suņu, kuru skausta augstums nepārsniedz 35 cm, īpašniekiem;
sterilizēto dzīvnieku īpašniekiem;
No nodevas atbrīvoti:
vientuļie nestrādājošie pensionāri;
1. un 2. grupas invalīdi;
redzes invalīdi;
dzirdes invalīdi;
valsts iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi.

Nodeva jāpārskaita:
Rīgas domes Finanšu departaments
Reģ.nr.90000064250
konta numurs: LV74UNLA0023300000000
banka: AS "SEB banka"
kods: UNLALV2X

Rīgas domes Finanšu departaments
Reģ.nr.90000064250
konta numurs: LV33NDEA0023300000000
banka: Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle
kods: NDEALV2X

Suņu nodevas apmaksu var veikt arī autorizējoties Rīgas domes portālā https://www.eriga.lv/default.aspx

Lai izmantotu šo Rīgas pašvaldības e-pakalpojumu, Jums nepieciešams apliecināt savu identitāti, veicot autorizāciju.
Šobrīd autorizēties portālā iespējams izmantojot:
Lietotājvārdu un paroli (izsniedz Apmeklētāju pieņemšanas centrs)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtu eID karti/LVRTC e-parakstu
Piedāvātās internetbankas
Kvītī jāuzrāda – suņa īpašnieka uzvārds, personas kods, adrese

Suņu turēšanas nodevas žetonu var saņemt veterinārajās klīnikās, kurām ir noslēgts līgums ar Departamentu.

Jāuzrāda:
maksājuma kvīts par suņa turēšanas nodevas samaksu;
suņa vakcinācijas apliecība, kurā ir atzīmes par suņa ikgadējo vakcināciju pret trakumsērgu;
no suņa turēšanas nodevas atbrīvotajiem invalīda apliecība
vientuļiem nestrādājošiem pensionāriem: pensionāra apliecība
dzīvesvietas izziņa ( saņemama izpilddirekcijās)
izziņa par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sistēmā uzkrātajiem datiem, kas apliecina, ka pensionārs ir nestrādājošs ( saņemama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā)
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, īstenojot klaiņojošu dzīvnieku populācijas kontroles programmu, ieviesis informatīvā tālruņa pakalpojumu, kas nodrošina zvanu pieņemšanu no iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldības iestādēm.
Informatīvā tālruņa operators izvērtē saņemto informāciju, veic izskaidrojošo darbu un atbilstoši situācijai nodod to pakalpojuma “Dzīvnieku transportēšana un veterinārmedicīniskā aprūpe diennakts režīmā” sniedzējam, kas nodrošina glābšanas darbu veikšanu bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas dzīvniekiem, negadījumos cietušiem, slimiem, klaiņojošiem un bezsaimnieka dzīvniekiem, bez saimnieka palikušiem un klaiņojošiem suņiem un kaķiem.
Informācija par klaiņojošiem suņiem, ņemot vērā bīstamību sabiedrības drošībai un veselībai, tiek nekavējoši izanalizēta, un nodota suņu ķērājiem, kuri veic suņu izķeršanu un nogādāšanu vienā no divām dzīvnieku patversmēm, ar kurām Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis pakalpojuma līgumu. Ja vienā patversmē vairs nav brīvu vietu suņu uzņemšanai, tad tā nekavējoties par to informē suņu ķērāju, kas nogādā suni otrā patversmē. Gadījumā, ja suņa uzņemšanu atsaka abas patversmes, tad suņu ķērājs patur suni veterinārās klīnikas stacionārā uz laiku līdz atbrīvojas vieta kādā no patversmēm.
Informatīvā tālruņa operators gadījumos, ja informācijas tematika atbilst bezsaimnieka kaķu kontroles programmai „noķer- sterilizē – atlaiž”, Rīgas pilsētas maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju piederošo dzīvnieku sterilizācijai un eitanāzijai, dzīvnieku līķu savākšanai un utilizācijai Rīgas pilsētā un līdzvērtīgām tēmām, pāradresē zvanus Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistiem (tālr.:67037366).
Zvani tiek pieņemti katru dienu (septiņas dienas nedēļā) 24 stundas diennaktī.
Informatīvā tālruņa operators pārzin Dzīvnieku aizsardzības likumu, Veterinārmedicīnas likumu, Ministru kabineta 16.05.2006. noteikumus Nr.407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību”, Ministru kabineta 02.10.2012. noteikumus Nr.678 „Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības”, kā arī citus Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas nepieciešami minētā pakalpojuma sniegšanai.
Konsultāciju par bezsaimnieka dzīvnieku jautājumiem var saņemt Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā 503.kabinetā vai pa tālruņiem:
Eva Ulmane, tālr. 67105683;
Inga Nebēdniece, tālr. 67012509;
Juris Bautra, tālr. 67105321;
Rita Visocka, tālr. 67012475.

Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra zvanu nodaļa:
Raivis Knoks – 67037081
Sanita Lonerte – 67026187
Valdis Briesma – 67105660
Dzīvnieku noklīšanas, kā arī cilvēku bezatbildības rezultātā pilsētas publiskajā vidē nonāk ievērojams skaits klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku.Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Rīgā tiek veiktas aktivitātes klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku skaita samazināšanai. Klaiņojošie suņi un bez saimnieka palikušie kaķi nonāk dzīvnieku patversmēs.
Infekciju slimību riska, kā arī ierobežotās kapacitātes dēļ dzīvnieku patversmēj bezsaimnieka kaķi un kaķēni netiek pieņemti.

Dzīvnieku patversmes nodrošina:
• dzīvnieku uzņemšanu un uzturēšanu;
• dzīvnieku esošo vai jaunu saimnieku meklēšanu;
• dzīvnieku nodošanu adopcijai;
• patversmes dzīvnieku aprūpi atbilstoši labturības prasībām.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem patversmes īpašniekam jānodrošina patversmē uzņemtā dzīvnieka īpašnieka meklēšana, ievietojot informāciju plašsaziņas līdzekļos; ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, patversmes īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot citai personai, paturēt dzīvnieku patversmē vai eitanazēt.
Pēc dzīvnieka nogādāšanas dzīvnieku patversmēs Rīgas pašvaldība apmaksā dzīvnieka 14 dienu uzturēšanu. Pēc 14 dienām dzīvnieki tiek atdoti atrastajiem īpašniekiem vai privātai patversmei, kura turpina meklēt tiem jaunas mājas. Dzīvnieks var tikt atdots arī pirms 14 dienu termiņa, ja tam atrodas tā esošais īpašnieks. Neārstējami slimi dzīvnieki tiek eitanazēti pēc sertificēta veterinārārsta slēdziena.
Kopš 2005. gada Rīgas dome pilsētā uzsāka klaiņojošo kaķu populācijas kontroles „noķer-sterilizē-atlaiž” programmu. Noķertos kaķus apskata sertificēts veterinārārsts, slimi un veci kaķi tiek eitanazēti, bet veselie kaķi sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un nogādāti atpakaļ dzīves vietā. Šī programma Rīgas administratīvajā teritorijā tiek realizēta ar mērķi humāni samazināt bezsaimnieka kaķu skaitu pilsētā un izveidot veselīgas bezsaimnieka kaķu kolonijas.
Bezsaimnieka kaķu ķeršanu, nogādāšanu uz veterinārajām klīnikām un atgādāšanu atpakaļ to dzīves vietā saskaņā ar noslēgto līgumu 2013.gadā veic SIA „Mobilvet”, tālr. 29237355.
Kaķu izķeršanai konkrētajā vietā, iedzīvotājam jāaizpilda iesniegums, kas pēc aizpildīšanas jānogādā Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (pasta adrese: Brīvības ielā 49/53, Rīga, LV–1010, vai jāiesniedz personīgi Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā 5.stāvā).
Iesnieguma veidlapa ir pieejama Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā, kā arī Departamenta mājas lapā http://mvd.riga.lv. Iesniegums satur Mājokļu un vides departamentam ļoti svarīgu informāciju par kaķu koloniju atrašanās vietām, kaķu aprūpētājiem un dzīvnieku skaitu. Iesniegumus bazsaimnieka kaķu sterilizācijai izskata un apkalpo rindas kārtībā (rinda tiek veidota pēc iesnieguma saņemšanas datuma), ārpus rindas tiek apkalpotas valsts un pašvaldības iestādes.
Pēc iesnieguma saņemšanas ar Iesniedzēju sazināsies kaķu ķērāju dienests, lai precizētu kaķu kolonijas atrašanās vietu, vienotos par kaķu ķeršanas laiku un citām detaļām, jo, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu rezultātu, ļoti svarīga ir sadarbība ar kaķu aprūpētāju, namu apsaimniekotāju vai citu personu kaķu kolonijas tuvumā.
Pēc kaķu kolonijas sterilizēšanas nākamajā dienā dzīvnieki tiek atgādāti atpakaļ to dzīves vietā.

Iesnieguma veidlapa bezsaimnieka kaķu sterilizēšanas organizēšanai
Informācija par rindas virzību bezsaimnieka kaķu sterilizācijai, ja:
• kaķus uz veterināro klīniku nogādā iedzīvotāji;
• kaķus uz veterināro klīniku nogādā kaķu ķērāji.

Normatīvie akti, kas reglamentē pakalpojuma sniegšanu:
• 04.04.2013. Saeimas pieņemtais likums „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā ”https://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=256252
• Dzīvnieku aizsardzības likums http://www.likumi.lv/doc.php?id=14940
• Veterinārmedicīnas likums http://www.likumi.lv/doc.php?id=20436

Kontaktinformācija:
SIA „Mobilvet” tālr. 29237355

Šobrīd sakarā ar finanšu līdzekļu izlietojumu bezsaimnieka kaķu sterilizācija/kastrācija un to atgriešana dzīves vietā programmas „noķer- sterilizē – atlaiž” ietvaros ir apturēta.
Veterinārās klīnikas, kuras nodrošina bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu 2013.gadā:
SIA "Veterinārais Serviss" - Rencēnu iela 2, t.67249137
SIA "Dzīvnieku veselības centrs" - Fridriha Candera iela 4, Rīga, t.67500494
SIA "Frančeska Vet" - Blaumaņa iela 29,t. 66100500
SIA "Mazo brāļu hospitālis" - Kalnciema iela 19, Rīga, t.67619061
SIA "Dzīvnieku veselības centrs" - Krišjāna Valdemāra ielā 151 A t.67550400
SIA "Alfa Vet" - Viestura prospektā 73-1A t.67395695
Klaiņojošo suņu izķeršanu Rīgas pilsētā nodrošina SIA „Dr.Beinerts”. Lai informētu par klaiņojoša suņa atrašanās vietu, iedzīvotāji aicināti zvanīt pa tālruni 67558855. Klaiņojošo suņu izķeršana notiek katru dienu no plkst. 8:30 – 17:30. Šis laiks ir saskaņots ar dzīvnieku patversmju darba laiku, lai, notverot suni, tas varētu uzreiz tikt aizgādāts uz patversmēm.
Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, dispečerdienesta tālruni 67558855 no plkst. 9:00-18:00 apkalpo SIA „Dr.Beinerts” administrators.
Agresīva suņa gadījumā no plkst. 18:00 – 9:00 iedzīvotāji aicināti zvanīt policijai 112. Pēc valsts vai pašvaldības policijas izsaukuma tiek nodrošināta suņa notveršana visu diennakti.
Pakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija:
SIA „Dr.Beinerts”
Tālrunis 67558855
Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam ir noslēgts līgums ar SIA „Dr.Beinerts” par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku aprūpi Rīgas pilsētā.
Līguma ietvaros SIA „Dr.Beinerts ” organizē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku aprūpi diennakts režīmā, nodrošinot:
• sertificēta veterinārārsta izbraukšanu uz notikuma vietu Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas robežās;
• dzīvnieka apskati;
• imobilizējošā līdzekļa dozēšanu dzīvnieka neitralizēšanai;
• veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu ar iespēju dzīvnieku izmitināt ārstniecības periodā;
• savvaļas dzīvnieka nogādāšanu mežā;
• savvaļas dzīvnieka eitanāzijas izdarīšana.

Pakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija:
SIA „Dr.Beinerts”
Tālrunis 67558855
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments par dzīvnieku līķu savākšanu ir noslēdzis līgumu ar SIA „SIA 1960”. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina izbraukumus uz izsaukuma vietām Rīgas administratīvās teritorijas robežās notriekto un citā veidā bojā gājušo un pilsētas ielās, parkos, jūras piekrastē atrasto dzīvnieku (arī roņu un savvaļas dzīvnieku) līķu savākšanai, kā arī veic dzīvnieku līķu apbedīšanu dzīvnieku kapsētā „Citi medību lauki”.
Kontaktinformācija:
SIA „SIA 1960”
Tālrunis: 26132132
• Labturības pārkāpums. Jebkurš dzīvnieka īpašnieks var nokļūt situācijā, kad kāds ir sūdzējies par tā īpašumā esošā dzīvnieka turēšanu, neatkarīgi no tā, vai dzīvnieka turēšanā pieļauti pārkāpumi vai nē. Jāatceras, ka pārējiem sabiedrības pārstāvjiem nav jāmīl sveši dzīvnieki, un dzīvnieka īpašniekam ir būtiski atcerēties Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktos pienākumus – ne tikai rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai, bet arī rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus u.c. Ziņo: Pārtikas un veterinārajam dienestam 67027402
• Cietsirdīga attieksme pret dzīvnieku: Nepaliec vienaldzīgs, ja esi liecinieks cietsirdībai pret dzīvnieku, kā arī, ja redzi, iespējams, no cietsirdības cietušu dzīvnieku – par šādiem gadījumiem obligāti ziņo policijai112 vai Pārtikas un veterinārajam dienestam 67027402.
Biocīdi ir vajadzīgi, lai kontrolētu cilvēku vai dzīvnieku veselībai kaitīgus organismus un organismus, kas bojā dabīgus vai rūpnieciski ražotus materiālus. Ir noteikti 22 biocīda produkta veidi. Tomēr biocīdi tiem raksturīgo īpašību un lietošanas paņēmienu dēļ var radīt risku cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. Līdz ar to 2012.gada 22.maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu, kas atceļ un aizvieto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdu laišanu tirgū. Regulas (ES) Nr. 528/2012 prasības tiek piemērotas no 2013. gada 1. septembra.
Regulas (ES) Nr. 528/2012 konsolidētā versija angļu valodā un latviešu valodā (Pēdējā versija 25.04.2014.). Pamatā abi galvenie procesi, kas ir paredzēti direktīvā 98/8/EK – aktīvo vielu apstiprināšana un biocīdu atļauju piešķiršana, ir palikuši arī regulā (ES) Nr. 528/2012. Tomēr jaunā regula uzlabo Eiropas Savienības iekšējā tirgus funkcionēšanu un novērš nepilnības, kas tika atklātas ieviešot direktīvas 98/8/EK prasības. Regulas ietvaros tiek izveidota IT platforma – Biocīdu reģistrs, kuru izmantos pieteikumu iesniegšanai, kā arī informācijas ievietošanai un izplatīšanai sabiedrībai. Būtiskas izmaiņas regulā (ES) Nr. 528/2012 ir Savienības atļauja, kas uzņēmumam ļaus tieši biocīdu izvietot Eiropas Savienības tirgū. Regula paredz arī aktīvu Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) iesaistīšanos. ECHA nodrošinās zinātnisko un tehnisko pamatu Komisijai un dalībvalstīm regulas (ES) Nr. 528/2012 ietvaros. Kā arī ECHA būs atbildīga par Savienības atļaujas novērtējumu. Informācijai:

2014.gada 11.martā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 334/2014, ar ko attiecībā uz konkrētiem nosacījumiem par piekļuvi tirgum groza Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu Svarīgāki grozījumi biocīdu regulā (ES) Nr. 528/2012 skar sekojošos punktus:
• Biocīdu saimes definīcija
• Termiņi regulas prasību piemērošanai pēc aktīvo vielu apstiprināšanas
• Prasības aktīvo vielu un biocīdu ražotājiem / importētājiem
• Apstrādāti izstrādājumi
• Termina „iznīcināšana” svītrošana

Galvenie elementi biocīdu regulā (ES) Nr. 528/2012:
• nodrošina atļauju Savienības līmenī konkrētiem biocīdiem;
• uzlabo nacionālo atļauju un to savstarpējo atzīšanas procesu;
• samazina testus uz dzīvniekiem, ieviešot obligātu datu apmaiņu attiecībā uz testiem, kas veikti ar mugurkaulniekiem;
• nostiprina nosacījumus atbrīvošanai no datu iesniegšanas, piemēram, nepieprasot datus, kas nav nepieciešami;
• paplašina darbības jomu, ietverot izstrādājumus un materiālus, kas apstrādāti ar biocīdiem, piemēram, mēbeles apstrādātas ar koksnes konservantu, un kas tiek importēti no trešajām valstīm;
• saskaņo maksu struktūru, kas harmonizētu nosacījumus un kritērijus, lai noteiktu maksas visās dalībvalstīs;
• ECHA iesaistās zinātniskajā darbā par biocīdiem;
• personai, kas nodrošina biocīda laišanu tirgū, jābūt datu turētājam par aktīvo vielu, pirms tām ir pienākums to darīt biocīda atļaujas pieteikuma ietvaros.
Svarīgi! Inventarizācijas numura piešķiršana turpinās, kamēr notiek aktīvo vielu izvērtēšana saskaņā ar darba programmu.
Uzzvani un uzzini svarīgo par savu dzīvnieku jebkurā diennakts laikā 67288539
TOP